Iesākumā bijis grieķu vārds Aigyptios (Ēģipte), tas vēlāk saīsināts līdz Gyptios, vēl pēc kāda laika parādījies arābu vārds Gibt, no kura drīz vien iznācis Gobt un beigās vēl Kopt. Tātad Kopti ir tie paši ēģiptieši, kas cēlušies no Senās jeb pirms islāma Ēģiptes iedzīvotājiem. Kopti nebūt nav uzskatāmi par tautu, kaut arī koptu baznīcai ir sava valoda. Koptu valoda, kas šobrīd jau izmirusi, bija senās ēģiptiešu valodas agrīna forma, kurā runāja agrajos kristietības laikos. Valodai ir saglabājusies tikai rakstiskā forma ar 24 grieķu un septiņām ēģiptiešu rakstības zīmēm. 12. gadsimtā šo valodu izspieda arābu valoda.

270. gadā Sv. Antons uzcēla tuksnesī pirmo klosteri. Vēlāk, imperatora Konstantīna valdīšanas laikā (324 – 337) daudzi Ēģiptieši pieņēma kristietību un sekoja Aleksandrijas baznīcai un mācītājam Arijam, kurš sludināja, ka Dievs ir parādījies uz zemes Jēzus Kristus izskatā.

Kopti Ēģiptē cēla klosterus, baznīcas un katedrāles tajās vietās kur viņuprāt pabija „Svētā ģimene”. Visvairāk tie ir izvietoti gar Nīlas ieleju no Aleksandrijas līdz Asuānai. Tas ir tā saucamais Svētās ģimenes — Jēzus mātes, tēva un paša Jēzus — ceļš, kad viņi muka no Izraēlas valdnieka Hēroda vajāšanas. Ēģipte ir vienīgā zeme, kuru apmeklēja Svētā Ģimene un šis vēsturiskais notikums Koptu baznīcā tiek svinīgi atzīmēts 1. jūnijā. Gandrīz visi klosteri ir nosaukti Jaunavas Marijas vārdā.

6. gs. sākumā pēc valsts Islamizēšanas, tikai Ēģiptes Kristiešus turpināja saukt par Koptiem. Mūsdienās tie sastāda aptuveni 9% no iedzīvotāju kopskaita un pārsvarā dzīvo Ēģiptes dienvidos starp Minu un Asjūtu, kā arī lielajās pilsētās. Kopti joprojām Ēģiptē saglabājuši īpašu statusu un paši ļoti lepojas, ka ir saglabājuši savu koptiski-kristīgo reliģiju, tradīcijas utt.

Informācijas avots - Eгипет вчера и сегодня глазами египтянина. Издательство "Sahayo Publishing&Distribution".